Sigulda. Pt. 3

Īsumā. Vēl par 15. oktobra iespaidiem un piedzīvoto.

Par redzēto te zemāk listē.

Baltais flīģelis
Iekšā gan nebijām, taču Gaujas senleja no otras puses apskatīta.
Bobsleja un kamaniņu trase
Ārpuse apstaigāta, līdz kasēm iegājām, beigās nospriedām, ka tālāk nedosimies. Apskatījām foto izstādi un devāmies atpakaļ Siguldas centra virzienā.
Zaļumnieku piestātne
Meklējām kur paēst. Lēti priekš iebraucējiem nav, atstājām aptuveni €20, taču vieta it kā laba, sevišķi saulainās dienās, āra terasē pasēdēt.
Pilsētas laukums un slēpotāju trase
Bijām arī te. Pa ceļam gar kādreizējo veco poliklīniku, tad gar tagadējo, kur gājēju ceļš ved, aizgājām līdz Siguldas slēpošanas trasei, kur paveras pasakains skats uz visu Gaujas senleju. Paskatījāmies rodeļus, meita gan braukt negribēja, vienīgi tur tāda kā bērnu auto skoliņa – iemet €1 un uz 4 minūtēm bērns var pabraukāties ar elektro auto. Vismaz pirmo reizi saprata, kas tas tāds par brīnumu ir – stūrēt ar īstu auto.
Serpentīna ceļš
Tā teikt – jautrākā daļa. Uzreiz brīdinu – pirmo reizi devāmies pa patiešām stāvu nogāzi lejup, kur pat bērnu ratus dabūju turēt uz pakaļējā rata, lai normāli varētu nobraukt ar tiem lejup. Visai interesanta un sportiska nodarbe.

Piezīme sev, kā arī pārējiem: nākamreiz labākus apavus līdzi jāpaņem. Tā kā nesen bija lietus nolijis, vietām bruģis bija slapjš, līdz ar to mazliet slidens. Ieplānosim arī mēģinājumu augšup doties pa šo pašu ceļu.

Gaujas tilts un Gūtmaņa ala
Nobeigumam – sekoja ceļš vēl pāri nu jau skaistajam, ar Latvijas karogiem izrotātajam, slavenajam Gaujas tiltam, kur vēl, kamēr saule nedaudz pār koku galotnēm turējās, līdz Gūtmaņa alai. Meitai parādīt gribējās. Pa ceļam arī pie mazā Gūtmaņa pabijām.

Nu, visā visumā gāja raibi, taču labi.

Autora pēcvārds. Gribēju jau par šo labu laiku atpakaļ uzrakstīt, taču kaut kā manis rakstītais kaut kur nobruka, gribēju pārrakstīt, tad atkal darbi, darbi, galīgi laika nesanāca, bet, nu, labāk vēlāk, nekā nekad. Kaut kad taču bija jāsaņemas 🙂