Tā pirmā reize. Kas tikai dzīvē nav bijis – pirmā dārziņa diena, pirmā skolas diena, tad jau pirmā lielās dzīves diena, kam atkal seko pirmais skūpsts, pirmie randiņi… nu, lūk, tā varētu te turpināt un turpināt, taču ne jau par to te būs šis stāsts.
Šodien savu (jau piecgadīgo) meitu pirmo reizi uz baseinu peldēt vedu. It kā ar gariem zobiem, bailīgi, gar malām turēdamās, taču nodarbības beigās teica, ka patikās.
Atcerējos savus skolas gadus, kad vēl, mācoties Siguldā, braucām uz Krimuldas lielo peldbaseinu peldēt. Tas vēl tajos laikos, kad nebija tādu mazo baseinu – bija pa stāvām trepēm jālien bezmaz vai dziļā baseinā un jāmēģina peldēt kā, nu, prot – vari zemi aizsniegt, vai nē. Tagad viss ir savādāk – viss pieejams gan bērniem, gan, bezmaz vai, invalīdiem ar kustību traucējumiem.
Bik pārdomas, tā teikt. Pozitīvā nozīmē, protams.
Atbildēt