Satiku šodien dzīvē pašu Edgaru. Bija manā darba vietā ienācis. Ilgi domāju, ka kaut kur it kā redzēts, tīri netīši uzjautāju:
– Vai Tu būtu tas čalis no Koku skolas?
– Jā, a kas?
– Nekas. Vienkārši prieks tevi dzīvē pirmo reizi satikt. Ilgi domāju, ka kaut kur esi redzēts. Svētīgs darbs, ko dari.
– Paldies!
It kā nekas īpašs, taču bija tāds kā pacilājums visai turpmākajai dienai.
