Apskats: Samsung Galaxy A34

Sen neesmu neko te nopietnu ierakstījis, taču mēģināšu. Jau kādu mēnesi cenšos saņemties uzrakstīt kādas pāris rindiņas par šo visu, taču jo tālāk atlieku, jo grūtāk paliek. Redz, par iepriekšējo tālruni šādi arī nolažoju, kamēr jau jaunu sev, beidzot, esmu paņēmis.

Tātad… kā jau tu nojauti pēc virsrakstā minētā – esmu beidzot piezemējies Samsung saimē, pēc aptuveni 10 gadu ilgas LG lietošanas. Tad, nu, nedaudz no pieredzētā.

Samsung Galaxy A34

Pirmie iespaidi

Milzīgs. Nu, dien.

Ieskatam pa gadiem, pēc lieluma, kas ir lietots iepriekš (nesaukšu visus, taču viedtālruņu saimē):

Kā tu jau nojauti – pa visiem gadiem esmu tikai audzis šajā ziņā un teikšu, ka paņemot kaut ko lielu no konkrētā laika flagmaņiem, ir pagrūti paskatīties mazliet lejup uz ko parastāku, kas beidzot, iespējams, ir noticis, bet vai tiešām?

Jā, it kā Samsung saimē lielie flagmaņi ir tieši Smart jeb S klase, pēc kuras vadās tieši šie pārējie, taču, patiesību sakot, nenožēloju ne centa, ka esmu izvēlējies tieši šo modeli no zemākiem plauktiem, ar ko gribēju teikt, ka “ar ko tie augstāk stāvošie ir labāki par zemākstāvošajiem?”

Parametri

161.3 x 78.1 x 8.2 mm liels, 199 gramus smags, ar Super AMOLED 6,6 collu lielu displeju, kuram ir 1080 x 2340 liela pikseļu izšķirtspēja, kā arī Corning Gorilla Glass 5 aizsardzība.

IP67 putekļu un mitruma aizsardzība, kas, patiesībā, bija viens no izvēles faktoriem.

Tam iekšā griežas Octa-core (2×2.6 GHz Cortex-A78 & 6×2.0 GHz Cortex-A55) procesors ar Mali-G68 MC4 grafisko atbalstu, kuram ir 128GB liela diska vieta ar 6GB (kā izrādās, maināmu uz 4GB, kas bija sākumā) operatīvo atmiņu.

Kā operētājsistēma tam ir pēdējais – Android 13 ar One UI 5.1 (kopš HTC laikiem, acij diezgan tīkamu) grafisko interfeisu, dēļ kura, patiesībā, nejūtos dikti apdalīts tieši no Samsung flagmaņu saimes. Jā, varbūt nav tādas ekstras kā Desktop EXperience atbalsta, taču viss pārējais pa lielam it kā ir.

Kas vēl? Protams, ka visi NFC, GPS un citi pribambasi, kas varētu būt noderīgi mūsdienu lietotāja prasībām. Jā, par šo pašu NFC runājot, ja kāds to vēl nezināja, ir tāda laba lieta, ka ar Smart ID aplikāciju, var identificēt tieši jaunās pases nekur pat no mājām neejot. Diezgan ērta lieta.

Jā, kādu laiku dikti šķerbi skatījos vēl uz 3,5 collu austiņu spraudņa neesamību, taču pēdējā laikā saprotu, ka tā neesamība tieši otrādi – pat ir tāda kā dikti nepamanāma, jo jau kādu laiku, lietojot apkārt bezvadu tehnoloģijas, pie tām tiktāl ir pierasts, tā, ka krāmēties vēl ap kabatā sapiņķerējušiem vadiem vairs īsti negribas, plus, kā arī, pēc pieredzes – spraudnis, kad to savajagās, ir tiktāl jau ar putekļiem aizkrājies, ka jāmeklē kāds smalks bakstāmais, lai to pirms lietošanas attīrītu.

Labi, draugs, aiziešu tagad nedaudz pēc kafijas, tikmēr noskaties šo apskatu, ko nedaudz sagatavojis jau ir Lauris no Konsumer kanāla. Pēc tam paturpināšu.

300EUR Karalis – Samsung A34 apskats | Konsumer #apskats

Kastes saturs

Ja līdz šim bija pierasts tālruņa kastē redzēt gan pašu tālruni, gan lādētāju, gan, varbūt, iekļautās austiņas, plus iekārtas lietošanas instrukcijas grāmatiņu, tad tagad no šī visa atkrīt lielais lādētājs un austiņas ar vadu, jo kā jau augstāk saprati, tad šis modelis ir tieši bez šīs te austiņu pieslēgvietas. Lādēšanai ir iekļauts vienīgi šis USB-C kabelis (pats lādēšanas bloks būs jāpērk atsevišķi) no abiem galiem, jo, pārsvarā jau visa veida jaunākā tehnoloģija jau sāk iznākt tieši ar šiem spraudņiem, lai apkārtējo iekārtu lādēšana pārsvarā būtu iespējama tikai ar šo vienu vadu.

USB-C

Par uzlādi runājot – jā, tagad dikti modē ir visi šie ķīniešu 65W un augstāki standarti, kamēr šim ir vien 25W ātrā uzlāde bez bezvadu uzlādes, par kura neesamību sūdzēties nevaru. Lādējas pat diezgan ātri, ka aptuveni jau pusotras stundas laikā akumulators ir pilns.

Jā, par akumulatoru runājot – iekšā atrodas neizņemams 5000 mAh liels litija-polimēra akumulators, kura jauda, ja godīgi, tā pieticīgi lietojot, gandrīz pat divām dienām pietiek. Tas, protams, ja atslēdz visas lielās ekstras kā 5G un visu pārējo… protams, ir arī atsevišķs lielās taupības režīms, kas pa lielam dod piezvanīt, nosūtīt īsziņas, kā arī pasērfot internetā bez nekādām fona aplikācijām. Šo gan vēl neesmu pilnībā izpētījis, taču būtu visai interesanti, cik ar šo režīmu var izvilkt. Varbūt pat reizēm noderīgi garākā ceļojumā dodoties, kur lādētājs var nebūt pa rokai.

Foto, video, kā arī audio lietas

Par video runājot, mazliet arī kaut ko arī iefilmēju, tikai nevaru saprast – vai tiešām Laura, jau augstākminētajā video, fona trokšņi sit pāri visam? Mežā filmētais vēl likās tīri ok.

Foto – nu, te, patiesībā, arī nebūtu, kur diži piekasīties. Ja ir jāsalīdzina ar iepriekšējo gadu manis lietotajiem modeļiem, tad it kā tieši LG sniegums ir paticis vislabāk. Taču Samsung lielais trumpis ir portreta režīms. Te neko, nedz pielikt, nedz atņemt. Viena lieta tikai – tajā nav iespēja pietuvināt no tālienes. Jāizmanto 1:1 fotogrāfēšana. Sejas diezgan naski atpazīst, pārējo tīri fonam atstājot. Šajā brīdī saproti, cik ļoti kolosāli nostrādā tieši šis grafiskais procesors. Vairāk sajūta rodas, ka, vai tikai te nav iebūvēts jau daudz izslavētais “Mākslīgais Intelekts”. Patiesību sakot, ar foto spēlēties ir bauda! Izrādās, tikko vēl paspaidot, sapratu, ka telefons spēj arī vecākas bildes šādi “nolasīt” un izgriezt laukā priekšplānu. Patiesībā, noderīga fīča.

Pašfoto, lai saprastu, kā strādā jau šis augstākminētais Samsung MI.

Par audio kvalitāti pašā telefonā runājot, sākumā domāju, ka būs mono, taču, kā par pārsteigumu, izrādās, ka tam ir ne tikai stereo, bet gan viss pilnais Dolby Atmos atbalsts, tā, ka efektus, filmas skatoties, var izbaudīt gandrīz vai pilnā spektrā, kas arī pirmajos iespaidos bija dikti wow!

Spēles un rezumē

Bauda, lai neteiktu vairāk! Lai gan neesmu nekāds baigais spēļu fanātiķis, taču šis tālrunis mani reizēm aicināt aicina kaut ko laiku pa laikam uzspēlēt. Nu, kaut vai pašā tālrunī iebūvētais Game Launcher. Tur tiek piedāvāts vienkopus apkopot visas tevis lejuplādētās spēles, kā arī tiek piedāvāts Instant Plays saturs, kas ir līdzīgs visparastajām mājas lapu spēlītēm.

Visā visumā ir ok. Pēdējo reizi par kādu tālruni tik daudz laba varēju izteikt aptuveni 10 gadus atpakaļ, kad iznāca tieši LG G2, pēc kura lietošanas jau bija pagrūti atrast ko līdzīgu. Labi, te vēl jāvelk paralēles ar to, ka tas arī bija pilnībā no plastmasas veidots, taču krietni lokanāks, ka pārlauzt displeju varēja itin vienkāršāk. Un, līdz ko tam bija pārlūzis displejs, tas bija pilnībā nelietojams – vienīgi ar pieslēdzamu peli no ārienes. Labi, varbūt šo vēl tik daudz neesmu nonēsājis, taču mazu skrāpi jau uz displeja esmu nez no kurienes dabūjis. Varbūt no atslēgām vai no kā asāka manā kabatā, lai gan es tā jau uzmanīgi… tikko gan doma pavīdēja par aizsargstikliņa iegādi, bet, nu, kam negadās. Starp citu, ieslēgšanas pogu aizmugurē meklēju joprojām laiku pa laikam, kas tur reāli šad un tad pietrūkst.

Ja jau ievēroji, tad pašā sākumā minētajā, var saprast, ja kādreiz mainījām tālruni katru otro gadu, tad tagad no iepriekšējā līdz šī tālruņa iegādei pagājuši gandrīz jau 6. gadi. Cik, interesanti, tālu būs vēl līdz nākamajam, laiks rādīs, jo, izskatās, ka Samsung tālruņi, savā ziņā, iet ilgtermiņā, kas arī lika mazliet paskatīties šajā virzienā.

5 1 Balsot!
Article Rating

Ievietots

iekšā

autors

komentāri

Viena atbilde uz “Apskats: Samsung Galaxy A34”

  1. […] Beigās tā iepatikās, ka uzliku savā tālrunī kā ekrāntapeti, kas jau kādu laiku rotā mana Androīda mājas ekrānu. Izskatās jau gana […]

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

1
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x