Rakstu par dzīvi!
Psiholoģijas pasniedzēja staigāja pa auditoriju un stāstīja par stresa menedžmentu. Kad viņa pacēla rokās ūdens glāzi, tad visi gaidīja, ka tūlīt atskanēs jautājums, vai tā ir pustukša vai puspilna. Tā vietā, ar smaidu sejā, viņa jautāja: “Cik smaga ir šī glāze?” Auditorijā izskanēja dažādas atbildes, sākot no 70 gramiem līdz 200 gramiem. Tad pasniedzēja teica:…
Jēzu, cilvēki ir tik ļoti saspieduši laiku, ka mirklis mūs tiranizē. Palīdzi, mans Kungs, atbrīvoties no nemitīgā skrējiena pēc ilūziju piepildījuma. Apstādini mani! Apstādini mani! Apstādini mani! Vienalga, kā – atņem man visus stereotipiskos žurnālus, paviršās un seklās sarunas, mārketinga un reklāmas trikus. Kungs, dāvā man mieru un klusumu, lai varu dzirdēt, ko Tu no manis…
“Vai nebūsiet ievērojuši, ka pat visaizņemtākie cilvēki nekad nav tik aizņemti, lai viņiem nepietiektu laika jums pastāstīt, cik aizņemti viņi ir?” – Mērija Tālberte.
“Jo vairāk mēs steidzamies, jo mazāk mums laika. Kā diriģējot simfoniju, – vissvarīgākais ieturēt pareizo tempu, tā tas arī katra cilvēka dzīvē. Ir arī jāiemācās – un man pašai tas bijis visgrūtāk – pacietīgi gaidīt.” – Zenta Mauriņa.
“Man nevajag daudz – man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis īss.” – Imants Ziedonis.
“Ja tavi spēki pamet tevi, – pārvari savus spēkus.” – Emilija Dikinsone. (No Šerilas Streidas grāmatas “Mežone”)
“Tas laikam ir cilvēcīgi – gribēt to, kas grūti sasniedzams.” – Miervaldis Birze.