Ilgi domāju, kā lai šo visu iesāk. Jo ilgāk velc garumā, jo grūtāk. Izdomāju, ka jātaisa tāds kā ziņu apkopojums – ko pa nedēļu esmu sadarījis, ko rakstījis dažādos soctīklos, ko skatījies, ko klausījies. Vārdsakot, mēģināt katru nedēļu apkopot pa nedēļu iekrājušās ziņas, kas varbūt ir izskanējis apkārt.
Brīvdiena. Pavizināsies, ka tupa pa Rīgu, kur vnk acis rāda.
Nolēmām ar meitu pabraukāties pa Rīgu. Paņēmām dienas biļeti un… aiziet! Ideja bija pavisam spontāna – aizbraukt kaut kur pavizināties. Galarezultātā – Āgenskalns – Rīgas centrs – Zaķusala – Lucavsala – Riga Plaza – Mārupe – Āgenskalns. Tāds loks sanāca. Pagaršojām burbuļsaldējumu. Ir tāds foršs kioskiņš, blakām tieši Āgenskalna tirgum, kur iespēja jamo pagaršot.
Tālāk kustējām centra virzienā, kur arī izdomājām, ka jāaizbrauc līdz Zaķusalai. Te piefiksēts viss maršruts. Visā visumā pastaiga forša. Šoreiz gan paložņājām pa TV studijas puses brikšņiem, nākamajai reizei atstāsim otru Zaķusalas galu, kur TV tornis, izstaigāt.
#klausāmlistē
Air – Moon Safari
Reiz, uz mājām no darba nākot, uzliku šo. Patīkama franču elektronika, feinam, siltam vasaras vakaram. Kā izrādās, nesen tikai uzzināju, ka šie mākslinieki bijuši par iedvesmu vēlāk radītajai apvienībai Daft Punk, par ko varbūt kādu citu reizi. Noklausāms te.
Jau kādu laiku atpakaļ šo te pirmo biju noskatījies, patika, taču otru seriālu atliku, atliku, līdz šovasar saņēmos noskatīties gan vienu, gan, attiecīgi, arī otru. Jāsaka, ja pirmajā seriālā vairāk patika šis Pablo Eskobāra stāsts, tad otrajam ilgi nevarēju saprast, kurš ir kurš. Ja kolumbiešiem noteicēji pa lielam bija 3 karteļi, kuru notikumus varēja viegli saprast, tad meksikāņu nākamajā it kā turpinājumā (tur daudzas lietas it kā paralēli iepriekšējā seriāla darbībai + kāds brīdis pirms viss vēl tikai Kolumbijā aizsākās) viss kādu brīdi likās baigais ņigu-ņegu, ka neko saprast. Sajūta, ka katram turienietim kāda daļa no kādas marihuānas audzētavas piederēja, līdz brīdim, kamēr pie apvāršņa parādījās kokaīns. Protams, darbība tik tālu ievilkusi, ka būšu gandrīz visu jau noskatījies.
Patiesību sakot, biju jau pasen pirmo Narcos sezonu noskatījies, kuru biju pametis novārtā, tad kaut kad jūnija sākumā atsāku skatīties. Godīgi sakot, ja darba dienās ņem pa sērijai, tad līdz vasaras beigām abus seriālus tīri teorētiski var noskatīties. Patīk tādas 10-sēriju mini sezonas, ne izstieptas 22 sērijas, kam pēc idejas TV ekrānā vēl reklāmpauze pa vidu domāta. Nu, varbūt nav tik traki. Pačurāt vai pēc tējas aizskriet arī gribas, paķerot kārtējo siermaizi.
That’s all folks! Varbūt par garu, taču bija jāpamēģina kaut ko te iekustināt pēc ilgākas klusēšanas pauzes. Turpmāk vēl!
