Rampas ugunis

Reiz, kaut kad sen atpakaļ rakstīju, ka Andris Kivičs, viesojoties Viļānos, uzstājās tur vietējā estrādē, kur likās, ka daudzi par viņu izņirgājās un tā. Tas vēl bija, cik parakājos savas vietnes vēl vecajos arhīvos, tālajā 2007. gadā. Var palasīt, protams, šeit. He he … vēl joprojām nāk smiekli no tās afišas – Diskotēka un Andris…

Turpināt lasīt →

Spam-mis-kaste

Bija kādreiz laiki, kad pastkastes zāle bija zaļāka, debesis zilākas… labi, runa jau arī būs nedaudz par pasta kastēm. Ziniet, kas mani tiešām riebj? Piemēslo tās pasta kastes ar visādām drazām un reklāmām, ka bail pat, patiesībā, reizēm paliek. Tās veikalu avīzes varbūt mazāk traucē, kā dažu reizi visādi tur uzmācīgie dzīvokļu uzpirkšanas aģenti ar…

Turpināt lasīt →

40 dienas…

Gavēņa laiks… ir laiks, kad no kaut kā, patiesībā, būtu jāatsakās. Nu, re. Izdomāju atteikties no sēdēšanas sociālajos tīklos. Man jau, patiesībā liekas, ka visi tie feisbūki, draugi, tvitteri jau labu laiku ir aizēnojuši šo nodarbi, ko par blogošanu sauc. Pagaidām jau otrā diena rit, taču nemaz nejūtos no pasaules apdalīts. Mērķis ir vismaz līdz…

Turpināt lasīt →