Edgars no Annas koku skolas

Satiku šodien dzīvē pašu Edgaru. Bija manā darba vietā ienācis. Ilgi domāju, ka kaut kur it kā redzēts, tīri netīši uzjautāju: – Vai Tu būtu tas čalis no Koku skolas?– Jā, a kas?– Nekas. Vienkārši prieks tevi dzīvē pirmo reizi satikt. Ilgi domāju, ka kaut kur esi redzēts. Svētīgs darbs, ko dari.– Paldies! It kā…

Turpināt lasīt →

Motocikls

Puisis veikalā pērk jaudīgu motociklu. Pārdevējs vēl pārbauda pēdējos sīkumus un murmina pie sevis:– Tā, eļļa ir, benzīns ir, ekspluatācijas instrukcija ir, instrumentu komplekts ir, sieviešu mutautiņš… ā, re, kur ir!– Kam man mutautiņš?– Tas nav jums, tas ir jūsu mātei!

Turpināt lasīt →

Balto vai melno?

Jau labu laiciņu ir pieejamas izmaiņas, kas līdz manīm nonāca tikai vakar. Acij patīkami, taču nepierasti. Kā izteicās kāds manos feisbūka komentāros, dikti līdzīgs Twitter dizainam, uz kuru atbildēju, ka, ja pārslēdzas uz tumšo režīmu, tad – jā. Sava līdzība tur visā tanī ir. Kā tikko arī apziņoja mana ‘on-this-day’ sadaļa, tad iepriekšējās izmaiņas bija…

Turpināt lasīt →

Riebums

Teikt atklāti? Ikdienā riebj cilvēki. Visi. It īpaši jau tagad, kad valstī ir noteikta mājās sēdēšana un iziet no mājām tikai pašas nepieciešamības gadījumā. Kas reāli notiek valstī – ne jau pa TV dzirdētais vai ministru prezidenta Kariņa stāstītais, ka tagad ielas mums ir tukšas. Vai tiešām? Ienāc un paraugies dzīvē, draugs, kas notiek (neminēšu…

Turpināt lasīt →

Stopkrāns

Nu, tas ir vāks. Nenocietos arī kaut ko neuzrakstīt šajā sakarā. Beidzot arī mūsu valstī kāds ir norāvis stopkrānu.Lieta tāda, ka dēļ šī ‘korona vīrusa’ ir slēgtas skolas, dārziņi, dažādas publiskās iestādes. Ir, protams, savi plusi un reizē savi mīnusi. Mīnuss tāds, ka apturot, piemēram kādu avio reisu zaudējumi ir lieli, taču kādā vērtspapīru biržā…

Turpināt lasīt →