Rakstu par dzīvi!
Pilota jeb izmēģinājuma epizode.
Ķeksītis ir ievilkts. Pēc ilgāka laika apmeklēts ir Rīgas Zooloģiskais dārzs.
Kāda velna pēc pie cenas uzreiz nevarēja norādīt ar lieliem cipariem šo pilno summu (€1.19) + maziem burtiņiem, ka depozīts jau ir cenā iekļauts, nekā šī summa, ka beigās mistiski tev kaut kāda summa vēl jāpiemaksā?
Sēdi pēc darba, skaties seriālu un jūti kā atslēdzies ar vaļējām acīm. It kā silts lietus nogāza vakarpusē, taču joprojām tveicīgi.
Ir karsts. Skraidi no kakta uz kaktu kā suns, kuram nav kur patverties un kurš meklē vēsu kaktiņu. Nu, kaut kā tā.
Ar viedtālruņiem sāk palikt tieši tāpat kā ar labu vīnu – jo senāks, jo labāks. Vārdsakot, esmu jauna viedtālruņa meklējumos. Ņemt jaunu vai mazlietotu?
Vakar tak attapos, ka šodien jau +1 svecīti te jāsprauž klāt.
Oriģināli šis raksts publicēts 2010. gada 16. aprīlī. Izvilkts pateicoties Wayback Machine (WM). Rakstā izmantotās saites ir ar atsauci tieši uz WM, jo oriģināls, iespējams, vairs nepastāv.
Iebraucām ar meitu Rīgas autoostā. Iegājām turpat esošajā Narvessen kafiju ar mafinu nopirkt. Jautājums tagad mūsu varas vīriem tur augšā, kas tos likumus tur izdod – kafejnīcas jūs slēdzat, pat, neskatoties, ka pat divatā esot ar savu bērnu nav iespējams kaut uz piecām minūtēm pasēdēt, kamēr autoostas uzgaidāmajā telpā turpat sēž un čupojas pat vairāk…
Zviedru minimālisms. Dažos vārdos par IKEA pirmajiem iespaidiem.